Brīvsolis NYC

Brīvsolis NYC

Lai gan pasaule ir pilna brīnišķīgu vietu, vienmēr esmu vēlējusies nokļūt ASV, jo īpaši Ņujorkā, – tā tomēr ir viena no pasaules spilgtākajām pilsētām. Tik daudz redzēta filmās un seriālos, tik daudz apdziedāta dziesmās. Kultūras un mākslas metropole, kontrastu pilsēta, kur vienlīdz pastāv veikali, kuros kurpju pāris maksā ap 1000 dolāriem, bet turpat blakus metro, dīvaini kratoties, naudu lūdz apčurājies bezpajumtnieks.

Pirmajā dienā Brooklyn Bridge sagaidījām saullēktu. *Mētelis un kleitiņa : LINDEX

Lai gan sapņoju nokļūt NYC, neticēju, ka šo sapni izdosies piepildīt, kamēr bērni vēl mazi. Es vienkārši nespēju viņus ilgstoši atstāt vienus (ar citiem pieaugušajiem, protams), un tomēr, apstākļi sakrita tā, lai brauktu tieši tagad. Ar bērniem tik tālu vēl neesam gatavi doties, vismaz kamēr mūsu divgadnieks vēl ir…divgadnieks.

Times Square

Mēs ar Tomu esam vienojušies, ka reizi gadā katram no mums pienākas pāris brīvdienas ārzemēs vieniem. Protams, biežāk gribētos ceļot kopā divatā, bet realitāte ir tāda, ka to ir ļoti grūti saorganizēt – labākajā gadījumā sanāk izrauties uz vienu vakaru, vēl retāk – diennakti vai divām. Un ASV nav tā zeme, uz kuru aizšaut ātri uz nedēļas nogali vien. Ja jau esi tik ilgi lidojis, gribas pavadīt tur ilgāku laiku.

Lai gan es arī nebiju tur pārāk ilgi – vienu nedēļu – tomēr vienai pilsētai tas ir pietiekami. Nu vismaz lai izstaigātu pilsētu kājām, jo, protams, tur būtu darīt vēl ko…Arī Toms bez manis šogad ir devies vairākos īsākos izbraucienos bez manis.

High Line, NYC *Jaka, ausu sildītājs – LINDEX

Ai….es jau sapņoju, kad atgriezties. Lai gan pirmais vakars NYC bija interesants – sākot ar dīvaiņiem, kuri viens otru nomainīja metro pieturās, beidzot ar mūsu naktsmītnes atrašanu un Uber taksistu, kurš beigās sāka bļaut uz mani telefona klausulē. Kontrasti. To es sapratu uzreiz, stāvot kādā no Times Square šķērsieliņām.

Skats no Empire State Building

Tas, ko es no NYC sevī uzsūcu visvairāk – tā ir tā ēdiena, arhitektūras, mākslas un kultūras dažādība, kas pieejama ik uz stūra. Tā ir nevis kvantitāte (kas arī tur ir), bet kvalitāte un izpildījums. Pateicoties Toma dāvanai dzimšanas dienā, man bija iespēja apmeklēt arī vienu no Brodvejas izrādēm (“pasaules smieklīgāko izrādi”) – pie tam vecākajā tās teātrī (Lyceum Theatre). Tas arī bija vakars, kad jutu – sāku šajā pilsētā iemīlēties.

Nejaušā tikšanās ar Oliver Jeffers

Kā punkts uz “i” manai tikko piedzimušajai mīlestībai bija Chelsea Market, kur atrodas gan iespaidīgs tirdziņš ar unikālām ēstuvēm vienu pie otras, apmeklējums, gan pastaiga pa High Line parku, kur nejauši satiku cilvēku, kurš mani ļoti iedvesmo – mākslinieku un bērnu grāmatu autoru – Oliver Jeffers. Tā laikam arī ir pati spilgtākā atmiņa no ceļojuma, jo tas ir cilvēks, kura ilustrētās grāmatas es bērniem lasu katru dienu. Esmu ļoti laimīga, ka piedzīvoju tik brīnišķīgu nejaušību. (Oliver Jeffers grāmatas vari pasūtīt bookdepository.com).

Museum of Modern Art, NYC *Blūzīte, bikses – LINDEX

Protams, piedzīvojumu bija vēl daudz, un par katru stundu, par katru dienu NYC varētu tapt vesels raksts. Bet pagaidām es gribu to visu maksimāli ilgi paturēt sevī. Un, visticamāk, jums nemaz nebūtu interesanti to lasīt. Jo tas ir mans stāsts, mani piedzīvojumi, manas sajūtas. Es domāju, ka katru šī spilgtā pilsēta ietekmē mazliet citādāk.

Chelsea *Bikses, jaka, ausu sildītājs – LINDEX

Man par brīnumu, šoreiz nebija pilnīgi nekādu pārmetumu un lielu ilgu pēc mājām. Protams, es gribēju samīļot savējos, bet es sevi noskaņoju maksimāli izbaudīt šo laiku prom. Atpūsties. Neraizēties. Man viennozīmīgi tas ir vieglāk, kad apzinos, ja ar mazajiem ir palicis vīrs, nevis, kad esam prom mēs abi, jo viņš tomēr ir viens no diviem cilvēkiem, kurš ar bērniem ir visbiežāk.

Museum of Modern Art, NYC *Jaka – LINDEX

Tāpat mazie vairs nav arī TIK mazi. Viņiem var izstāstīt, paskaidrot, un viņi saprot. Lielu lomu noteikti spēlēja arī tas, ka man tika sūtītas tikai priecīgas bildītes, lai gan tieši pirms manas prombraukšanas mazie saslima (kaut gan ticu, ka bērni  – kā jau bērni – manas prombūtnes laikā gan raudāja, gan dusmojās, gan ķīvējās).

Coney Island *Džemperis, bikses – LINDEX

Ko es ar šo visu gribu teikt? To, ka tā ir unikāla pieredze – atļauties būt tikai sev, pie tam veselas 7 dienas. Esot mājās ir ļoti grūti sakārtot savas domas, un saprast, ko Tu vispār tagad ar savu dzīvi dari. Pabūt prom un paskatīties uz visu no malas – to es novēlu katram no jums.

Coney Island *Džemperis, bikses – LINDEX

Esmu laimīga par to, kā dzīvoju tagad – par to, kas man ir (ģimene). Bet es arī sapratu, ka ir lietas, ko es par daudz “muļļāju” un prokrastinēju. Man tās vienkārši ir jāņem un jādara. Par spīti visiem apstākļiem, jāsasniedz savi mērķi. Man vajadzēja kādu, kas pabaksta. Šoreiz tā bija pilsēta.

Ceļā uz Staten Island (tālumā – Brīvības statuja)

 

Paldies manai draudzenei Zanei par kompāniju un manis izturēšanu 7 dienas :))

 

10 komentāri

  1. Paldies par rakstu. Bija interesanti palasit. Jusu bloga esmu ieverojusi,ka loti pieturaties pie veseligas edienkartes un biezi gatavojiet est. Ka saja prombutnes laika virs tika gala ar so esanas jautajumu(lielakaja dala tetu nedienu raidijumos visi ed pelmenus un cisinu-pelmenu zupas)?

    Atbildēt
    • Laura

      Šis ir labs jautājums! Es biju sagatavojusies un visu nopirkusi viņiem maksimāli jau iepriekš. Tētis taisīja risotto, cepa steikus, un diezgan daudz arī eksperimentēja! Pelmeņi gan vienu dienu arī bija :)) Bet tā labi tika galā. Vienubrīd gan rakstīja, ka aptrūkušās idejas, un tad es konsultēju telefoniski :)

      Atbildēt
  2. Laimīgā! :) Bildes ļoti skaistas, arī labprāt tagad atrastos šajā pilsētā :)

    Atbildēt
  3. p.s. padalīsies, lūdzu, kāds tieši ir šis džinsu modelis, kas tev mugurā “Modernās mākslas muzejā”?

    Atbildēt
  4. Skaists ceļojums,prieks vērot brīnišķīgus attēlus.Tu to biji pelnījusi!Un jā,var redzēt,ka Jūsu blogošana nes rezultātus.Žurnālā “Mans mazais” skaisti izskataties,te tik krāšņi.Jūs spējiet ieintreğēt cilvēkus.

    Atbildēt
  5. Milzīgs prieks lasīt, jo sasaucas ar mani pašu,manām sajūtām, jo tikko arī atgriezos no ceļojuma ar draudzeni, vīrs palika ar 3maziem bērniem. Ak, malači, vīrieši kas šādi palaiž mammas, žetons Tomam. Un ceru, ka tāpat kā man, tā arī Tev, paliks par ikgadēju tradīciju.

    Atbildēt

Komentē