Kas mainās skolā?

Kas mainās skolā?

Īsi pirms 2020. gada 1. septembra manam vecākajam dēlam apritēs 7 gadi, un arī viņš uzsāks savu pirmo mācību gadu skolā. Tam pamazām gatavojoties, neviļus atmiņā nāk manis pašas pirmais septembris, kurā jutos diezgan apjukusi no plašajiem gaiteņiem un lielā skolēnu skaita, rezultātā aiz satraukuma pat pazaudējot skolotāju un savus jaunos klases biedrus. 

Krietnu laiku biju pārliecināta, ka mans dēls dosies uz to pašu skolu, kurā mācījos es – liela, tolaik šķietami prestiža skola Rīgas centrā, kurā cerības tikt bija tikai caur paziņām, jo skola neatradās rajonā, kur dzīvoju. Tomēr arvien vairāk vērojot to, kā aug mans dēls, kāda ir viņa sajūtu pasaule, un cik dabīga zinātkāre viņā mīt, es sāku apzināties, cik liela nozīme patiesībā ir izglītības iestādes izvēlei un sistēmai, kāda tajā ir.

No savas skolas pieredzes atminos, ka interesantākie mācību priekšmeti bija tie, kuru skolotāja mērķis nebija panākt, lai tieši viņa priekšmetā visiem bērniem būtu izcili sasniegumi, saprotot, ka katram bērnam kāds cits mācību priekšmets var padoties labāk vai sliktāk. Piemēram, matemātika (vēlāk – algebra un ģeometrija) – priekšmets, ar kuru ne visiem vedas raiti, un arī skolotāja to ļoti labi apzinājās. Tomēr spilgti atceros tās reizes, kad skolotāja lika nevis rēķināt kārtējos vienādojumus, bet uzrakstīt pasaku, iekļaujot dažādus tēlus no matemātikas grāmatām. Šādas un līdzīgas mācību pieredzes lika domāt, ka arī šāda zinātne var nebūt tikai sauss, nekam dzīvē nevajadzīgs aprēķins. 

Kopš uzsāku savas skolas gaitas, ir pagājuši gandrīz 24 gadi, kuru laikā ir parādījusies e – klase un citi brīnumi, kurus man, līdz ar dēla pirmo klasi, nāksies apgūt no jauna. Neesot īpaši saistītai ar izglītības sistēmu kopš skolas beigšanas, ilgu laiku bija sajūta, ka tehnoloģiskais progress ir vienīgais progress, kas skāris skolas, tomēr tad, kad mans vecākais dēls uzsāka mācības pirmsskolā, ar prieku secināju, ka pārmaiņas izglītības sistēma šobrīd ir ļoti aktuāls temats

Tā kā vecākais dēls 5 gadu vecumā tika uzņemts bērnudārzā, kas bija Skola 2030 pilotskolu programmā iekļauta pirmsskolas izglītības iestāde, par to, kā mainās izglītības sistēma šobrīd, un attiecīgi projekta mērķiem un vīziju, uzzināju kādā no pirmajām vecāku sapulcēm. Varētu pat teikt, ka abi bērni citu izglītības modeli īsti pieredzējuši nav un nebūs, tādēļ viņiem tam nav kaut kā īpaši jāpielāgojas. 

Ja skolotāji par pārmaiņām izglītības saturā uzzināja vieni no pirmajiem, mācoties un apgūstot uzlaboto modeli, bet bērni šo informāciju un zināšanas izjūt praksē, mēs – vecāki – esam tie, kas visu vēro no malas, un tas, cik daudz redzam, jau ir atkarīgs no katra paša intereses par bērna gaitām izglītības iestādē. Kāds varbūt nemaz nav dzirdējis par tādu kompetenču izglītību un Skola 2030, un būtu pēdējais brīdis apzināties, kas tas ir, un kāpēc ir uzlabojumi izglītības sistēmā ir nepieciešami. 

KAS ĪSTI MAINĀS?

Cik bieži esat dzirdējuši kādu sakām – “šo jau skolā nemācīja!”, domājot, ka daudzas no skolā iegūtajām zināšanām bijušas bezjēdzīgas un praktiski neizmantojamas. Lai šādi izteikumi būtu arvien mazāk, arī Valsts izglītības satura centrs iet līdzi laikam, un tiek ieviests pilnveidots mācību saturs un pieeja, lai nodrošinātu izglītības iestāžu audzēkņiem mūsdienām atbilstošas zināšanas un prasmes. 

Pirmkārt, var rasties jautājums – kas ir pilnveidota pieeja, un kas ir tās pamatā? Pilnveidotā pieeja būs balstīta kompetencēs, kas ir to īpašību un prasmju kopums, kas palīdz uzlabot darba izpildījumu un  efektivitāti. To vienkāršojot – vienu mērķi – piemēram, panākt to, lai bērns prot rēķināt – var sasniegt dažādi, apzinoties bērna spējas un intereses. Piemēram, bērns, kurš ir ļoti kustīgs, var skaitīt trepes, pa kurām staigā augšup un lejup, kamēr cits var apgūt ciparu pasauli sagriežot banānu un saskaitot sagrieztās ripiņas. Abi bērni būs iemācījušies vienu, bet katrs no viņiem to būs izdarījis sev interesantā veidā.

Iedomājies pats sevi – kuras darbības tu veic un apgūsti efektīvāk – tās, kas tevi interesē, vai tās, kas garlaiko? Lai veiksmīgi apgūtu zināšanas un prasmes, ir nepieciešama motivācija, kas nereti izglītības procesā trūkst. Pilnveidotā izglītības satura mērķis ir panākt, lai bērnam būtu patiesa motivācija un izpratne par zināšanu izmantošanu praksē. 

Abi mani dēli (trīsarpus un sešarpus gadus veci), apmeklē izglītības iestādi, kurā, kā Skola 2030 pilotskolā, pilnveidotais mācību saturs tika ieviests jau ātrāk, lai to izmēģinātu un nostiprinātu. Pavērojot no malas, kā darbojas bērni mana vecākā dēla bērnudārza grupā, var secināt, ka bērni ir ļoti iesaistīti mācību procesā, un paši veido vidi sev apkārt. To, kā notiek mācības grupiņā, varētu salīdzināt ar teicienu, ka “cilvēkam jādod makšķere, nevis zivs”. Skolotājs vairs nav tas, kurš stāv grupiņas priekšā, liekot visiem bērniem veikt vienu darbību. Skolotājs ir grupiņā, un atbalsta bērnu, kad viņam tas nepieciešams, bet bērns, izdarot izvēles, pats nosaka virzienu, ko šodien apgūs. 

Everta bērnudārzā katru dienu bērni (5 – 7 gadus veci) darbojas dažādos centriņos – matemātikas, mākslas, latviešu valodas un dabas zinību. Tiek uzstādīts sasniedzamais mērķis, kas  bērnam būtu jāapgūst nedēļas vai mēneša ietvaros, tomēr viņš pats maksimāli vada šo procesu, izmantojot pieejamos materiālus ar skolotāja atbalstu un padomu. Pieņemot lēmumu, bērns jūtas daudz atbildīgāks par savu darbu un tā rezultātiem, un, loģiski, ir arī ieinteresētāks darīt to, ko ir izvēlējies. 

Sakarību starp bērna interesi, motivāciju un rezultātiem var novērot arī mājās. Piemēram, nereti vecāki sūkstas, ka bērns neēd dārzeņus. Bet vai mēs esam piedāvājuši bērniem iesaistīties ēst gatavošanas procesā? Sākot no produktu iegādes, beidzot ar receptes izvēli un iesaistīšanu pašā gatavošanas procesā. Motivācija pagaršot paša izvēlētu un pagatavotu dārzeni nereti ir daudzkārt lielāka, kā tad, ja attiecīgais ēdiens tiek nolikts bērna priekšā, un vecāks autoritāri paziņo: “Ēd!”. Šo izteikti esmu novērojusi vadot nodarbības Mazo pavāru skoliņā. 

Kompetenču pieejā matemātika vairs nav tikai matemātika, un latviešu valoda vairs nav tikai latviešu valoda. Katra no šīm mācību jomām ietver daudz vairāk, un ir plašāka, kā varbūt esam pieraduši domāt. Arī šujot var apgūt matemātiku, un arī vērojot putnus dabā var apgūt angļu valodu u.tml. Iespējas ir ik uz stūra, un mācību priekšmeti viens otru var papildināt.

Vēl viena būtiska pārmaiņa ir panākt, ka bērns iegūtās zināšanas spēj patstāvīgi izmantot dažādās situācijās, un sasaistīt tās ar personīgo pieredzi. Tas ietver kritisko domāšanu un spēju analizēt situāciju, jaunu ideju radīšanu, patstāvību, spēju sadarboties un līdzdarboties apkārtējos procesos un vidē. To sauc par caurviju prasmēm, par kurām pastāstīšu kādā no nākamajiem ierakstiem vairāk. 

Esmu ļoti iepriecināta par šīm pārmaiņām, jo vienmēr esmu uzskatījusi, ka bērna spējās ir iemācīties visu, ja viņam ir atļauts to darīt interesanti, viņam atbilstošā ritmā un veidā, sasniedzot labu rezultātu, un tas, ko es redzu notiekam pirmsskolas izglītības iestādē šobrīd, kad jau oficiāli tiek īstenotas pārmaiņas visās pirmsskolas izglītības iestādēs, manu pārliecību, ka tādas ir nepieciešamas, apstiprina. 

Ja jūsu bērni apmeklē izglītības iestādi, vai esat pamanījuši pārmaiņas izglītības saturā un veidā, kā bērni apgūst zināšanas? Kas ir tas, kas jums rada neizpratni un jautājumus, un kas ir tas, kas iepriecina? 

Lūdzu, dari zināmu, ja ir kāds jautājums, par kuru vēlies uzzināt vairāk, un turpmākajos rakstos, ar Valsts Izglītības satura centra palīdzību un Skola 2030 pārstāvjiem, palīdzēšu rast atbildes uz jūsu jautājumiem un dalīšos arī praktiskos piemēros, kā mēs –  vecāki, varam pielāgoties pārmaiņām mācību saturā, komunicējot ar bērnu mājās un apkārtējā vidē, tādējādi nostiprinot viņa zināšanas.

Skola 2030 aktivitātēm vari sekot līdzi mājas lapā : http://www.skola2030.lv/lv un Skola 2030 Facebook lapā, kur regulāri notiek arī tiešraides diskusijas par aktuāliem jautājumiem : https://www.facebook.com/Skola2030/ 

Vairāk par gaidāmajām pārmaiņām katrā vecuma posmā vari uzzināt te : http://www.skola2030.lv/vecakiem/kas-jazina-vecakiem

RAKSTS TAPIS SADARBĪBĀ AR SKOLA2030

10 komentārs

  1. Sveika. Arī man meita bij pilotprojektā bērnudārzā un turpina šogad, savukārt, skolā dēlam būs pirmais gads kompetenču izglītībā 2020/2021 mācību gadā (4.klase). Teikšu godīgi. Tā kā man ir iespēja salīdzināt, cik rūpīgi ir gatavojušies bērnudārzā, cik ļoti auguši pa šiem gandrīz trim gadiem, pret to, ka skolas skolotāji ir bijuši, citēju, “vienos labos intensīvos kursos”. SKOLAS NAV GATAVAS, to es varu apgalvot. Skolām, kam no sekojošā mācību gada jau jāsāk ieviest kompetences, NAV NE JAUSMAS, kas tas vispār ir.
    Arī mana mamma ir skolotāja. Vidusskolā un augstskolā. Viņa jau gadiem runā par kritiski maz zināšanām, šobrīd skolu beidzot, un līdz ar kompetencēm tās būs vēl mazāk. Un grāvis starp vidusskolu un augstskolu tiek rakts arvien dziļāks.
    Otra lieta. Šobrīd mūsu skolotāju vidējais vecums ir tāds, ka lielākā daļa skolotāju ir tuvu pensijas vecumam, vai pat pāri. Un viņi padodas. Dēlam ir brīnišķīga pirmo klašu skolotāja. Gudra. Interesi raisoša. Mācīties griboša, tehnoloģiski attīstīta. Un viņa ies prom. Un mana mamma pensionēsies. Un es zinu patiešām daudz šādu gadījumu. Tā vietā mēs skolās ievedīsim jaunos censoņus no Misijām un viengadīgās LU programmas. Bet ar to nepietiks. Skolotāju trūkums tūlīt būs katastrofāls.
    Es esmu ļoti nobijusies. Un jau iepazīstos ar skolu programmām. Jo tas, ko es redzu, kur mēs ejam – uz ļoti zemas kvalitātes izglītību nākotnē. Un es savus bērnus negribu redzēt apjukušus, kad sporta skolotājs mēģinās kompetenču veidā iemācīt bērnam logaritmus.

    Atbildēt
    • Sveika! Paldies Tev par viedokli. Ņemšu to vērā gatavojot nākamās intervijas un publikācijas! Drīzumā gaidāms arī podkāsta ieraksts par šo tēmu.

      Atbildēt
      • Man atkal ir lieliski piemēri, arī attiecibot uz sporta nodarbībām… respektīvi, domāju, ka ieguvējas noteikti ir tās skolas, b/d , kuri jau ilgu laiku praktizē kompetenču pieeju.
        Par skolotāju trūkumu, piekrītu.
        Gribētu dzirdēt kādu skolotāja / skolas, jo pirmsskolas pedagogs man zināms:) / viedokli, kurš tomēr ir par šīm pārmaiņām, jo arī mūsu b/d vērojot grupas ikdienu, un mācību procesu, šķiet, cik organiski bērni iesaistās, piedalās un paši veido mācību procesu. Kurā skolotājs ir fantastisks palīgs, ideju un domu atbalstītājs, klātesošs!
        Man tomēr gribās būt pozitīvai, un lai gan maniem bērniem šāda veida mācību process nebūs nekas jauns, tomēr vispārīgi domāju ar gaišu skatu nākotnē! Pārmaiņas ir nepieciešamas, bet ne viss notiek uz reiz!

        Atbildēt
        • Pievienojos Tev. Mūsu izglītības iestādē pieredze ir pozitīva, bet saprotu, ka tā nav visur. Pārmaiņas vienā dienā nenotiek, tas prasa laiku, tieši tā. Par skolotāju trūkumu – lūk, tas ir jautājums, kas jārisina…

          Atbildēt
  2. Kompetences bērnudārzā – balsoju PAR! JĀ! Tas prasa līdzekļus. JĀ! Tam vajadzīgs motivēt spējīgs direktors. Ieinteresēti pedagogi. Mācīties griboši. UN IEINTERESĒTI VECĀKI. Un bērns būs ieguvējs. Un vienalga es raudāju bērnudārza kopsapulcē, kur metodiķe slavēja kompetences, jo tagad visi bērni var iemācīties tēmu, jo par to tiek runāts tik ilgi, cik nepieciešams, lai visi saprastu un zinātu. Es esmu PRET izglītību, kas vērsta uz GRUPU, kura kļūst tik stipra, cik stiprs ir vājākais tās posms.
    Un, ok, bērnudārza uzdevums ir iemācīt prasmes, socializāciju un pašvērtību. Un to jaunā izglītības reforma smuki izdarīs. Bet cik ilgi mēs gribam paijāt tos bērnus un atbalstīt, un atļaut to sarežģīto ķīmiju un matemātiku nezināt, ja jau neinteresē? Piedevām skola2030 plaši stāsta, kā vecāki iesaistīsies, kā interesēsies. Gribas kādu rupju vārdu ierakstīt, nu, atvainojiet, cik ir tādu vecāku, kas ir izlasījuši kaut vienu dokumentu no jau sen pieejamajiem materiāliem skola2030 portālā? Vecāku sapulcē 3.klasē lielākā daļa vecāku no manis uzzināja, ka nākošajā mācību gadā jau bērnam mainīsies izglītības apguves mehānisms (teorētiski). Kas ir kompetenču izglītība, viņi prasīja. Uz vecākiem neceriet!
    Piedod par palagiem. Šis man tiešām ir būtisks jautājums. Esmu gatava diskutēt un diskutēt, kamēr kāds mani pārliecinās, ka šī ir laba reforma skolām. Jo pamati ir jāzina. Un tikai tiem pa virsu var būvēt dažāda aspekta saprašanas mehānismus.

    Atbildēt
  3. Sveika, paldies par ierakstu, meita šobrīd dārziņā apgūst mācības pēc 2030, viņai septembrī jāiet 1.klasē un runājot ar skolotājiem, viņi nemaz vēl neko nezin, kādas precīzi būs pārmaiņas, tas viss vēl ir neskaidrs un tā ir utopija, ka valsts skolās tagad viens bērns varēs apgūt matemātiku griežot banānus, bet otrs lēkājot pa trepēm. Būs daži skolotāji, kuri šo ieviesīs, bet uz lielām pārmaiņām, domājot reāli, diemžēl, neceru🤔

    Atbildēt
  4. Paldies par jūsu novērojumiem un viedokļiem! Ceru, ka ar nākamajiem ierakstiem izdosies paskaidrot, vai un kā viss minētais ir reāli sasniedzams!

    Atbildēt
    • Jā, viss jau ir “skaisti”, bet vai ziniet to, ka skolu skolotājiem nav paredzēti nekādi kursi un apmācības pirms jaunā mācību satura ieviešanas!? Katrs kulsies, kā nu māk.

      Atbildēt
      • Sveika! Paldies par komentāru. Rīt ierakstu podkāstu par šo tēmu, noskaidrošu arī par skolotāju apmācībām!

        Atbildēt
  5. “Pilnveidotajā mācību saturā – ko šī gada septembrī pakāpeniski sāks īstenot visās skolās Latvijā – ir pastiprināta valodu loma. Pirmkārt, latviešu kā dzimtās valodas un kā mācību valodas loma”
    Varbūt jaunajā projektā atgriezīsies pie kādreizējās metodes – ārpusklases lasīšanas. 49vsk 9.klases audzēknis pastāstīja, ka viņiem neesot ārpusklases lasīšanas – ne mācību gada laikā, ne pa vasaru neesot bijis uzdots izlasīt grāmatu. Varbūt šis ir gļuks ar konkrēto skolu vai varbūt jaunais kompetenču virziens, kur neko neuzspiež un pašam ļauj izdarīt izvēli?

    Atbildēt

Atbildēt uz LauraAtcelt atbildi