Kārtējā recepte, kas tapusi situācijā, “kad mājās nekā nav” :). 50 g smalki sarīvēta cukini 50 g smalki sarīvēts ābols 1 ola 1 ēdamkarote krējuma 50 g milti (izmantojām bezglutēna miltu maisījumu, bet droši var arī parastos kviešu miltus) 1/4 tēj.k. cepamā pulvera šķipsniņa kanēļa Es gatavoju bez cukura, un Everts arī nesmādē, jo pasniedzu kopā ar karoti zemeņu ievārījuma, un saldumam pilnīgi pietiek ar to. Ja vēlies, protams, vari pievienot 1 -2 ēdamkarotes cukura. Visas sastāvdaļas sajauc. Cep sakarsētā pannā no abām pusēm. ...
Manā skatījumā šīs nav īsti receptes. Drīzāk – produktu savienojumi. Jo kāda gan biezenītim recepte. Bet, tā kā pieprasījums bija, padalīšos ar idejām, kas kādam varbūt noderēs bēbīša ēdienkartes dažādošanai. Edvīna ēdienkarti kaut kā speciāli neplānoju. Skatos, ko ēdam paši, kas ir ledusskapī, un attiecīgi savienoju visdažādākos produktus. Vienīgi pievēršu uzmanību, lai ēdienkartē pāris x nedēļā būtu gaļa un zivis, kā arī dažādi pākšaugi un graudaugi. Par dārzeņiem un augļiem, protams, skaidrs – tie ir galvenie! Jāsaka, ka 9 mēnešu vecumā mazais ir sācis ēst daudz vairāk un kārtīgāk. Kā pamatēdienu piedāvāju biezeni, bet kamēr ēdu pati – ēdienu, kuru pats var saņemt rokās, piemēram, maizīti, kas apsmērēta ar mīkstu avokado, tvaicētus dārzeņus, augļus, gaļas bumbiņas, griķus, vai kādu no speciālajām uzkodām bērniem. Šobrīd jau arvien vairāk Edvīns ēd pats ar rociņām, tomēr, lai mazais būtu paēdis, joprojām palīdzu viņam paēst, jo redzu, ka vēlas vēl. Dažas “receptes” no Edvīna ēdienkartes martā. Visas receptes gatavoju pārsvarā uzreiz 2 ēdienreizēm. Vienu porciju dodu uzreiz, otru nākamajā dienā (pagatavoto uzglabāju ledusskapī). Visus produktus pārsvarā tvaicēju (izņemot atsevišķus augļus un ogas). Šeit dalos pārsvarā ar dārzeņu biezenīšiem, bet gribu iedrošināt biezenīšos savienot dažādus dārzeņus arī ar augļiem. Par biezenīšiem vēl rakstīju bloga rakstā “Biezenīti, biezenīti!”. Pusdienu / vakariņu biezenīši foto : 2 bēbīšu porcijas : 100 g tvaicēta selerijas sakne + 100 g tvaicēta saldā kartupeļa + 50 g vārītas griķu pārslas (vai griķi) 2 bēbīšu porcijas : 1 biete + 20 vārītas baltās pupiņas + ābols 2 bēbīšu porcijas: 3 topinambūri + 60 g truša gaļas + 1 ābols 2 bēbīšu porcijas : 2 burkāni + 60 g jaunlopa gaļa + 1 kolrābis 1 bēbīšu porcija (brokastis) 1/2 banāns + 5 saldētas avenes + 1/2 tējkarote kokosriekstu piena + prosas putra (pagatavota pēc norādījumiem uz iepakojuma). (Patiesībā gatavoju ar veselu banānu + 10 avenēm + 1 tējkaroti kokosriekstu piena, un pusi pievienoju savai putrai). Titulbildē : 1 bēbīšu porcija (brokastis) : kukurūzas putra (pagatavota pēc norādījumiem uz iepakojuma) + mīkstums no 2 greipfrūta daiviņām + 5 (saldētas) avenes. Vēl no Edvīna ēdienkartes : apmēram 2 bēbīšu porcijas : 60 g tītara...
Ja bērns ir pieradis, ka pankūkas ir tikai saldas, iespējams, šīs negribēs. Ja Tavs ēdājs vēl ir vecumā, kad viņam nav izveidojies klasiskais stereotips, ka pankūkas ir tikai deserts, tad pamēģini piedāvāt dārzeņu pankūciņas. Te viena recepte no mums. Ēdām brīvdienu brokastīs! 15 mazām pankūciņām : 50 g tvaicētu brokoļu* 1 liela ola 20 g rīvēta siera 100 ml piens 50 g kviešu milti 1/2 tēj.k. cepamā pulvera šķipsniņa sāls Es visas sastāvdaļas lieku blenderī, un pēc tam cepu uz pannas mazas pankūciņas. Alternatīva ir brokoli saspaidīt ar dakšiņu, un tad visas sastāvdaļas sajaukt kopā “ar roku”. Vari pasniegt ar krējumu vai kādu citu mērcīti. *Brokoļus tvaicēju vairāk – daļu izmantoju Edvīna ēdienam, atlikušos 50 g pievienoju...
Vienmēr sasmejos, ja kāds mani nosauc par “eko šmeko” mammu. Nezinu, vai man vienīgajai šķiet, ka šim vārdu savienojumam ir negatīva pieskaņa? Bet nu labi. Ne par to stāsts. Priecājos, ja lasītāji ierosina tēmas, par kurām vēlētos lasīt blogā. “Eko” jeb tēma par zaļo dzīvesveidu ir viena no tām. Kāda mamma vaicāja, kas ir pirmie soļi, lai dzīvotu “zaļāk”? Iemesli, kāpēc sākt “dzīvot zaļāk”, var būt dažādi. Vieni varbūt vēlas saudzēt vidi, citi to darīs tikai savu bērnu un savas veselības vārdā. Citiem tā būs vienkārši interese – kā par jaunu modes tendenci. Kāpēc gan nepamēģināt? Varbūt iepatīkas! Mūsu “eko stāsts” sākās mazliet pirms bērniem. Ap 2011. gadu. Liels mans iedvesmas avots tolaik bija “Četras Sezonas” ar Signi Meirāni priekšgalā. Sāku tur strādāt, un arvien vairāk iepazinu dažādus produktus un to stāstus. Uzzināju, ko nozīmē bio. Pirmoreiz pagaršoju bio gaļu. Līdz tam brīdim nebiju izteikta “gaļēdāja”, bet, goda vārds, tā bio vista norāva jumtu! Pirmais un galvenais iemesls, kāpēc pamazām arvien vairāk iegādājos bio produktus, bija savtīgs iemesls – GARŠA. Garšoja! Pat ļoti. Bijām jauns pāris, un arī nauda tolaik vēl diez gan dārgajiem bio produktiem mums pietika. Lielveikalos gan to vēl nebija baigi daudz. Iepirkāmies mazajos eko veikaliņos. Tas bija pirmais solis pretī zaļākai dzīvei – caur pārtiku. 2013. gadā mums piedzima pirmais dēls. Loģiski, ka tagad bio štelle kļuva vēl aktuālāka. Tikai līdz ar bērna piedzimšanu (nu labi – arī viņa iznēsāšanu) es sāku saprast, ka bio no nebio atšķiras ar kaut ko vairāk, kā tikai garšu un lielāku cenu. Pesticīdu atliekvielas un jūtīgais bērna organisms kaut kā negāja kopā. Ģimenes ēdienkarte gan diži nemainījās, jo bijām jau pārgājuši pārsvarā uz bio pārtiku. Klāt tikai nāca papildus argumenti. Prakse un pieredze darīja savu – iemācījāmies bio produktus iepirkt gudrāk, un pamazām mūsu ikdienā sāka pievienoties citas zaļākas izvēles. Viena no tām – sadzīves līdzekļi, piemēram, veļas pulveri, atteikšanās no gaisa atsvaidzinātājiem utt. Te no pieredzes – 10 mazi soļi, kā dzīvot zaļāk. ēst sezonāli – tas ir ne tikai lētāk, bet arī videi draudzīgāk. Jā, es zinu, ka Rimčikā jau parādījušās “plastmasas” zemenes plastmasas iepakojumā. Nu lūk,...
Kādam varbūt šobrīd topā ir 6 minūtes, bet man tās ir 10. Nu apmēram, jo hronometru ne reizi neesmu uzstādījusi, un pulkstenī apzināti arī laiku neuzņemu. Bet 10 minūtes ir tas, kas sanāk ikdienā, kad manas darbības un klātbūtni uzrauga 2 mazi puikas. Edvīns kļūst arvien aktīvāks, principā, šobrīd no viņa nevar nolaist ne acu, jo pārbauda visus mājas stūrus, mēģina celties kājās, un pamanās atrast lietas, par kuru eksistenci esmu aizmirsusi. Kad mājās pārrodas brālis, tad, savukārt, man vajadzētu divus acu pārus (vienu pakausī), jo vienā brīdī harmoniskā līdzās pastāvēšana var pārvērsties par pa gaisu lidojošiem auto un lego. Brāļi, kā jau brāļi – jāuzmana. Šim sarakstam mani iedvesmoja kāda grāmata, un arī kāda bloga lasītāja. Šie ir veidi, kā cenšos atjaunot enerģiju, ja nav iespējams “izrauties” uz ilgāku brīdi. Ne vienmēr laiks un finanses ļauj atpūsties ārpus mājas, ne vienmēr kāds var pieskatīt bērnus. Šie mazie brīži neprasa ne daudz laika, ne naudas. kafija no rīta pirms modinu bērnus ; duša aiz slēgtām vannas istabas durvīm ; pusdienas vienatnē – tādas, kādas bērni neēstu, piemēram, ļoti pikants ēdiens, vai tāds “kišmiš”, kurā nevienu sastāvdaļu trīsgadnieka kritiskā acs nespētu saskatīt; random NETFLIX raidījums – kaut 10 minūtes no tā; uzvilkt bērnkopībai galīgi nepiemērotu, glītu, seksīgu apģērbu pa mājām – nekas, ja pēc 10 min jāpārvelk; protams, saldumiņš – visticamāk no saldētavas – apēsts nevienam neredzot; plate – visticamāk, ka jaunā The XX; 3 lapaspuses no kādas grāmatas; pirkums SEV internetā; apgulties uz masāžas matrača ar acīm ciet; sejas maska – pat pilnīgi vienalga, kādas īpašības tai piedēvētas; LĒNĀM iztaisnot matus; pačatot ar draudzenēm, nevienam nepievēršot uzmanību; atbildēt uz e – pastiem (jap, tas ir laiks sev tad, ja patīk tas, ko dari, un netraucēta e – pastu rakstīšana ir ekstra); izlasīt no A – Z kādu rakstu citā blogā; atrast kādu rakstu New Yorker un tad lasīt to veselu nedēļu (jo 10 minūtēs tas nav iespējams); palūrēt jauno māmiņu aktualitātes Twitterī un labdabīgi pasmieties; paklausīties kādu podkāstu; apgulties gultā un ieelpot kādu ēterisko eļļu; izlasīt kāda restorāna ēdienkarti, vai paskatīties fragmentu no Chef’s Table, un pasapņot par laiku, kad restorāna apmeklējums...
