Vafeles man asociējas ar laiskiem brīvidienu rītiem, kad varam kopīgi apsēsties pie galda, un baudīt tās visdažādākajās variācijās. Lūk, divas vafeļu receptes, kuras atzītas par labākajām mūsu mājās :). Klasiskās vafeles – saldas un sāļas Džeimijs Olivers sola, ka šādas vafeles var cept arī uz grilpannas. 2 olas 300 ml piens 250 g kviešu milti 2 tējkarotes cepamais pulveris 100 g izkausēta sviesta šķipsniņa sāls interesantākai garšai: šķipsniņa timiāns 1 ēdamkarote ķimenes vai kumīns – veselas vai maltas Miltus sajauc ar cepamo pulveri un sāli. Olas sakuļ ar pienu un sviestu. Miltus pamazām iesijā šķidrajā masā. Mīklai var pievienot arī 2 ēdamkarotes bezpiedevu vai grieķu jogurta – tad vafeles izdodas vēl mīkstākas. No puses no mīklas var izcept klasiskās vafeles un pasniegt ar saldiem pildījumiem – bezpiedevu jogurtu, kas sajaukts ar saldāku vai nesaldu ievārījumu (es Evertam pasniedzu ar “Allos” melleņu ievārījumu bez cukura, pati ēdu ar “i love eco” jāņogu džemu). Pēc tam, kad puse mīklas izcepta, tai var pievienot timiānu un ķimenes (vai arī citas garšvielas pēc gaumes). Man ļoti patika šāda vafeļu variācija – pasniedz ar olu kulteni, bez čaumalas vārītu olu vai pat gaļu! Lieliski garšoja ar bezpiedevu jogurtu, kas sajaukts ar pikantām sinepēm un kūpinātu lauku vistiņu. Variācijas ir bezgalīgas! Saldās vafeles ar kokosriekstu – rīsu pienu Mīklu gatavo tieši tā pat, kā klasiskajām vafelēm, bet piena vietā izmanto kādu citu piena alternatīvu. Es mēģināju ar kokosriekstu – rīsu pienu. Vafeles izdevās maigi saldenas (bet ne par saldu) ar patīkamu kokosriekstu garšu. Pasniedzu ar ievārījumu un banāniem. Ideāli garšotu ar kokosriekstu mannu vai kokosriekstu skaidiņām. Labu apetīti un saulainas brīvdienas! ...
Kā vienmēr – pēdējais ceļojuma raksts jāgaida visilgāk, jo tas prasa apdomāt vēlreiz visu pēc kārtas un izdarīt secinājumus :). Bet te nu beidzot tas ir! Vispirms, par nokļūšanu. Uz Nicu ar tiešo reisu var aizlidot ar mūsu pašu aviokompāniju “airBaltic”. Man paveicās, ka draudzene strādā “airBaltic” un līdz ar to, aizlidojām par ļoti izdevīgu summu. Palikām viesnīcā Nicas centrā, minūtes gājienā no galvenās promenādes – manupārt, ideāla atrašanās vieta. Nakšņojām “Hotel Quality Flore Nice Promenade” – neka īpašs, bet sūdzēties arī nevaram! Turklāt ar atlaidi par 3 naktīm viesnīcā samaksājām 300 EUR. Ja brauc kopā ar ģimeni, manuprāt, ir ideāli palikt kādā mājā Eze pludmalē (netālu no Nicas un viegli sasniedzama ar sabiedrisko transportu). No rīta aizbraukt uz Nicas tirgu, sapirkties gardumus un pēc tam mājās tos pagatavot un baudīt neviena netraucēti, laiskojoties pie baseina Nicas siltajā saulē. Tieši tāds arī ir mūsu ģimenes plāns – nākamreiz braukt visiem kopā. Vietas, kur palikt, var sameklēt booking.com vai airbnb.com. Palikt villā ar baseinu, protams, būs dārgāk kā viesnīcā, taču tā būs pavisam cita pieredze. Parasti, plānojot ceļojumum ir interese par vispērājo cenu līmeni vietā, uz kurieni paredzēts doties. Nica nešķita ne dārga, ne lēta. Vidēja līmeņa restorānos pamatēdieni maksāja 12 EUR vai vairāk. Uzkodas un deserti – ap 8 EUR. Protams, visi franču labumi – šampanietis, vīni, pastētes, bija lētāki (un labāki), kā Latvijā nopērkamie. Tā kā franču delikatešu cienītājiem te būtu paradīze ne tikai kvalitātes, bet arī cenu ziņā. Sabiedriskā transporta cenas arī šķita ok – nu ne dārgāk kā Rīgā :). Tā kā kopumā var teikt, ka maciņam atbraucot uz Franču Rivjēru šoks nebūs. Bet viss, protams, atgarīgs no ceļotāja vēlmēm. Nobeigumā dažas vietas, par kurām nerakstīju, bet iesaku: “Gelateria Meraviglia” – vegānu, bezglutēna un bio saldējumi. 19 Rue Massena LAC šokolādes veikaliņš – 18 Rue Barla Librairie Massena – milzīgs grāmatu veikals. Ak.. un kafejnīca ar bio kafiju, kuru es ar google.com palīdzību vairs nevaru atrast :(. Atradās netālu no H&M veikala (31 Avenue Notre Dame), pretājā ielas pusē, blakus tramvaja sliedēm. Pārējie Nicas ceļojuma raksti: Brīvdienas Nicā: sākums Brīvdienas Nicā: Eze ciemats un austeres Brīvdienas...
Organizācija “UNESCO” ir noteikusi, ka šo ceturtdien tikai trešo reizi visā pasaulē un arī Latvijā tiks atzīmēta Starptautiskā Džeza diena. Šis, manuprāt, ir labs iemesls, lai, pirmkārt, atkal paklausītos džezu un otrkārt, par to nedaudz parunātu un padomātu! Mūsu ģimenē džezs ir vistiešākajā veidā saistīts ar kulināriju un vīnzinību. Ļoti līdzīgi kā minētajās gardēdības nozarēs, rodoties interesei par džezu, ikviens žanra speciālists uzskatīs par apkaunojumu kaut ko paskaidrot absolūtam iesācējam (tas tak gandrīz nemaz nav iespējams), tāpēc jaunam entuziastam džezs būs jāizzina pašam un sākumā piekrītoši jāmāj ar galvu, piekrītot visam, ko piezīmēs žanra speciālisti. Viens no kaislīgākajiem džeza faniem, ko pazīstu, Aigars Nords reiz teica, ka vīnzinībā visaugstāk tiek vērtēti speciālisti, kas māk bezgalīgi muldēt pilnīgus pekstiņus par šķirņu daudzveidību un garšu niansēm. Ar džezu un tā teorētiķiem ir diezgan līdzīgi – bet, jo vairāk klausies, jo vairāk patīk, un jo vairāk gribas dzirdēt ko jaunu. Kāpēc kulinārija un vīnzinība? Džezs balstās uz tradīcijām un pieredzi. Ja tevi aizrauj džezs, tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka tu pats vari to radīt vai atskaņot. Džezā viss jau ir bijis un viss ir pieredzēts, mūsdienās iespējami vienīgi eskperimenti un tradīciju sajaukumi. Restorāni vai kefejnīcas, kur skan džezs, ir daudz īpašākas par citām, jo parāda to īpašnieku izcilu orientēšanos visdažādākajās mākslās un sapratni par vakariņu atmosfēras jēgpilnību. Džezs nekad netraucē, tam nevar dziedāt līdzi, bet tas vienmēr seko. Par to parasti tiek runāts reti, bet lielākā daļa populārās mūzikas speciālistu diezgan labi orientējas džezā – šī mūzika ir nepieciešama, lai viņi nesajuktu prātā. Tā nav līdz galam akadēmiska, taču pavisam ne popsīga – kā garš tunelis starp divām pasaulēm, kurā satiekas tie, kuri noguruši gan no Nacionālās Operas apmeklētājiem lētās kleitās, gan no superstilīgiem pusaudžiem, kas rokfestivālā palaiduši garām pilnīgi visu grupu koncertus. Jāatzīst, ka savas zināšanas džezā vērtēju kā ļoti vājas. Lūk, dažas plates, kuras, iespējams, ir vērts paklausīties starptautiskajā džeza dienā. Jaga Jazzist – One-Armed Bandit (2010, Ninja Tune) Norvēģu eksperimentālais džeza orķestris “Jaga Jazzist” spēlē melodisku un instrumentālu mūziku, kurā 60. gadu spiegu filmu sentiments sastop rokmūzikas vēsturi, viens otru tikai papildinot. Šis, grupas piecus gadus senais šedevrs joprojām...
Patiesībā pēdējā mana atvaļinājuma diena bija visgaršīgākā. Jo mēs apmeklējām tirgu! (Paldies Ingai Kalniņai par ieteikumu – starp citu, viņa ir dzīvojusi Nicā un noteikti padalīsies ar saviem ieteikumiem, ja vēlēsies). Tirgus atrodas vienā no Nicas vecpilsētas ieliņām, un centrā atradīsi arī vairākas norādes uz to, tādēļ to ir ļoti viegli atrast. Mēs ierodamies otrdienas rītā, ap 9:00. Lai gan šķita, ka tas tirgus apmeklējumam būs diez gan vēls, patiesībā daudzi pārdevēji tikai lēnām izkārtoja svaigus augļus, dārzeņus u.c. Pirmais, kas ienākot tirgū apbur, ir ziedi – milzīgi krāsaini peoniju pušķi, puķupodi ar garšaugiem, arī kaktusi. Ja vakarā nelidotu prom, es nespētu pretoties kārdinājumam doties prom ar pilnu klēpi ziedu. Bet nekas, jo mana – svaigo produktu paradīze – bija tur pat līdzās… tik daudz visa kā, viss tik svaigs un zaļs, tik pavasarīgs! Sparģeļi, krāsaini tomāti, zaļumi, zemenes… tas viss pēc kā Latvijā jau esam noilgojušies, viss, ko nevaram sagaidīt šeit jau bija pilnā plaukumā. Un tās garšvielas – desmitiem dažādi sāls un cukura veidi, svaigas Provansas reģiona garšvielas un zaļumi. Esmu diez gan pārliecināta, ka kādreiz atvedīšu uz Nicu savu ģimeni, mēs apmetīsimies kādā omulīgā dzīvoklītī ar balkonu, no rīta iesim uz tirgu un atlikušo dienu gatavosim un baudīsim sauli, laiskojoties pludmalē. Un patiesībā aprīlis ir ideāls laiks – nav daudz tūristu, bet ir silti. Lai gan tirgus nav liels, tajā var iegādāties ne tikai augļus, dārzeņus, zaļumus un garšvielas, bet arī tējas, gaļu, piena produktus, riekstus un žāvētus augļus, konditorejas izstrādājumus. Dažādas eļļas, etiķus, ievārījums, pastētes un svaigas bagetes. Eh, šo rakstot gribas atpakaļ! Ļoti patika, ka tirgū nebija uzbāzīgi pārdevēji. Sapirkušās kaudzi ar tirgus labumiem, devāmies brokastot vienā no parkiem. Pāris stundas un saulainais ceļojums bija beidzies. Līdz nākamajai reizei… Nicas tirgus adrese : Cours Saleya, 06300 Nice, France Nicas ceļojuma rakstu sērjai sekos vēl tikai viens – kopsavilkums par palikšanu Nicā un cenām. Iepriekšējās dienas aprakstītas šeit: http://viensplusviens.lv/2015/04/brivdienas-nica-sakums/ http://viensplusviens.lv/2015/04/brivdienas-nica-eze-ciemats-un-austeres/...
Līdz šim esmu aprakstījusi bērnu ēšanu ar mūsu piemēriem vairākos rakstos: Bērna vadīta ēšana: 8 – 10 mēneši Everts ēd! 7 jautājumi un atbildes par bērnu ēšanas paradumiem Everta ēdienkarte nedēļai. Marts Everta ēdienkarte nedēļai. Februāris Šoreiz padalīšos ar saviem pierakstiem par to, ko un kā Everts ēda no 10 – 12 mēnešiem. Šis laiks man ir palicis atmiņā ar to, ka viņa apetīte pēkšņi dubultojās. Bet nav jau brīnums – Everts kļuva arvien aktīvāks, cēlās kājās un staigāja pieturoties. Viņš bija tik aizņemts, ka arī mammas piena ēšana interesēja arvien mazāk. Toties interese par citu ēdienu bija apbrīnojama – apēst kaut ko viņa klātbūtnē un nepiedāvāt bija neiespējami. Pamazām viņš sāka ēst trīs reizes dienā, visvairāk apēdot brokastīs un vakariņās. Ja nāca kāds zobiņš, tad gan apetīte pasliktinājās, bet tas ir pilnīgi normāli! Mammas pienu sāka dzert tikai vakaros un naktī, pilnīgi izbeidzot to darīt īsi pēc gada vecuma. Lūk, daži no Everta iecienītākajiem ēdieniem šajā vecumā (laika posmā no jūnija līdz augusta beigām): krāsnī cepti vai grilēti dārzeņi (vasarā bieži izmantojām grilu dārzā); kā uzkoda – dažādi sieri, piemēram, Goudas siers, kamambērs, Lapzemes siers; krēmzupas un aukstās zupas; augļu un dārzeņu kokteiļi (smūtiji) – arī saldētā veidā kā saldējums; svaigi augļi un ogas – vasarā to bija tik daudz – arbūzs, melone, zemenes, avenes, mellenes, upenes, jāņogas – viss, viss!; pastas ar piedevām (ar zivīm, gaļu, tvaicētiem dārzeņiem, pesto); olas – vistu un paipalu; dažādi risotto (piemēram, ar vistas gaļu, ar kabača gabaliņiem utt.); liellopa maltā gaļa un grilētas ribiņas; dārzeņu sacepumi; ciemos ejot topā bija “Organix” uzkodas un svaigas ogas; rupjmaize vai galetes ar svaigo sieru vai humusu, maizes standziņas; polenta ar svaigu tomātu mērci vai citiem dārzeņiem; svaigs biezpiens ar bezpiedevu jogurtu; svaigi dārzeņi – ķirštomāti, gurķi, zaļie zirnīši u.c. šad tad putras, bet ne regulāri; ļoti dauz jaunas lietas nogaršoja esot pirmajā ceļojumā Portugālē – pat nažgliemenes un aknu maizītes; Patiesībā vieglāk būtu nosaukt, ko viņš neēda un ko es viņam nedevu – asus un pikantus ēdienus, saldumus, sāļus ēdienus. No produktiem labprāt ēda visu! Graudaugu un pākšaugu dažādība bija mazāka kā šobrīd, jo Everta...
