Līdz šim Itālijā biju bijusi Milānā un Sicīlijā. Abas vietas man ir atstājušas mazliet “traku” iespaidu. Milāna – lielpilsēta, nebeidzamie itāļu vīriešu glaimi, stacijas dīvaiņi un milzu naktsklubs. Sicīlija – vēl temperamentīgāki itāļi, vēl trakāka braukšana ar auto, bet daudz saules un tikko no koka noplūkta hurma, sulīga melone – uhh, viens no garšīgākajiem ceļojumiem dzīvē, ja ne pats garšīgākais! Romas reģions šķita salīdzinoši mierīga. Protams, šīs vietas atstājušas citu iespaidu, jo Milānā biju ar draudzeni 20 gadu vecumā, bet Sicīlijā – jau kopā ar Tomu. Noteikti gan arī te ir iespējami traki piedzīvojumi un nebeidzama naktsdzīve, bet mēs taču ceļojām ar bērniem, tāpēc skats uz lielpilsētas dzīvi šoreiz citādāks.

Roma ir unikāla pilsēta – bagāta ar iespaidīgām vēstures liecībām, kas nebeidzas tikai ar Kolizeju. Roma ir vieta, pa kuru pastaigājoties, gribot negribot sanāk filozofēt – kā cilvēki to visu spēja uzbūvēt? Vietējie jau ir pieraduši, ka ikdienas pastaigas ved gar skaisto Trevi strūklaku, Circus Maximus, Vatikānu utt. Te noteikti ir vērts atbraukt! Ticu, ka bērni nepaliks vienaldzīgi arī pret lielajām Romas strūklakām, pie kurām ir vērts pieturēt, un varbūt apēst kādu saldējumu, pa ceļam apskatot citas vēstures liecības. Protams, pie populārākajiem objektiem ir rindas un drūzma, un tūristu hop on – hop off busiņi ir pārbāzti. Tieši tāpēc mēs neiespringām uz tikšanu visās baznīcās, muzejos utt.

Ratiņi vai ergosoma? Mums noderēja abi. Sākotnēji 5 dienas pavadījām pilsētā netālu no Neapoles –  Salerno, kura ir diez gan kalnaina, un ar ratiem braukājām tikai pa piekrasti. Netālajā Amalfi ar ratiņiem labāk vispār nerādīties. Savukārt Romā ratiņus izmantojām jau biežāk, izņemot, apskatot pašus populārākos objektus, pie kuriem bija liela cilvēku drūzma, kā arī ne īpaši patīkams bruģis. Lai gan sākumā izlēmām ceļojumā doties bez ratiņiem, jo Everts tādus vairs nelieto, bet mazajam ir ērti arī ergosomā, tomēr priecājos, ka beigās paņēmām abus. Instagramā daudzi vaicāja, kādu ergosomu izmantoju. Tā ir Boba ergosoma.

Kur palikt? To, ka izmantojam www.airbnb.com, es jau minēju iepriekšējā rakstā. Kas attiecas uz dzīvokļa atrašānās vietu, ceļojot ar bērniem, izvēloties lokācijas vietu, galvenais ir ērtības! Romā palikām mierīgā, bet centrālā vietā (Termini dzelzceļa stacijas apkārtnē, blakus metro pieturai Piazza della Liberta). Tā, lai līdz lielākajiem apskates objektiem var aiziet ar kājām, lai apkārt būtu labi pārtikas veikali, un metro, ar kuru aizbraukt tālāk, ja nepieciešams. Par bērnu, paliekot dzīvoklī, parasti nav atsevišķi jāpiemaksā, bet īpašniekus vajag pabrīdināt gan. Kaut vai pašu ērtības labad, jo rūpīgākie saimnieki sarūpēs, piemēram, gultiņu mazulim.

Savukārt kā apmešanās vietu Salerno apkaimē, kurā atrodas arī daudzu tūristu galamērķis – Amalfi – izvēlējāmies palikt Salerno pilsētiņā. Tas bija ļoti labs lēmums, jo Salerno nebija tik “tūristīgs”, kā Amalfi. Daudz mazāk tūristu, līdz ar to – mazāk tūristu bodītes un vietas, kur no tevis gribēs izvilkt visu iespējamo naudu. Salerno ir arī dzelzeļa stacija, no kuras var aizbraukt gan uz Neapoli (40 min brauciens), gan uz Romu ( 2h), gan citām pilsētām.

Vilciens – itālijā (tieši šajā reģionā) ar vilcienu pārvietoties kopumā ir ērti… BEZ BĒRNIEM :). Vilcienos bija diez gan šauri, kā arī – tie bija diez gan pilni.  Piemēram, iebraukt ar bērnu ratiņiem ir ļoti apgrūtinoši un braucot tie ir jāsaloka, citādi citiem pasažieriem būs grūtības tikt tiem garām. Pērkot biļeti tiek ierādīta sēdvieta. Biļešu cenas ir ļoti dažādas. Piemēram, no Salerno uz Neapoli var aizbraukt gan par 8 eur, gan par 40 eur – viss atkarīgs, kādos laikos, kurā klasē (biznesa vai parastajā), uz kurieni brauc. Ir vērts papētīt, vai stundu vēlāk nav uz pusi lētākas biļetes.

Prāmis – mēs braucām ar prāmi no Salerno uz Amalfi. Iespējams aizbraukt arī uz Kapri un citiem tūristiem pievilcīgiem galamērķiem. Prāmī bija diez gan daudz vietas, un tas noteikti bija viens no ērtākajiem transporta līdzekļiem Itālijā. Ar autobusu braukt neriskējām. Romas metro arī nav ne vainas. Tad gan ērtāk pārvietoties ar mazuli ergosomā.

Itāļiem patīk bērni. Katru dienu kāds garāmgājējs, veikala pārdevējs vai kafejnīcas oficiants mums pamanījās izteikt komplimentu par to, cik mums esot skaisti bērni! Stāvot rindā pēc saldējuma, kāds vīrietis, ieraugot mūsējos, telefonā sāka rādīt sava dēlēna foto. Mīlestība pret bērniem ir acīmredzama. Tā kā emocionālā ziņā Itālija noteikti ir viens no bērniem draudzīgākajiem galamērķiem.

Itālija noteikti ir arī viens no garšīgākajiem galamērķiem. Bet par to nākamajā rakstā!

Ja ir kādi jautājumi, vaicā komentāros!