Bobs Dilans manā dzīvē ienāca ļoti vienkārši – pirms gadiem 15 ar labāko draugu, kurš bija Dilana apbrīnotājs, un kādām 20 vinilplatēm, kas kā negaidīta dāvana praktiski nokrita no zilām debesīm. Bija tā. Vispirms draugam dzimšanas dienā uzdāvināju kopīgu došanos uz Dilanu Vemblija arēnā...
Laiks pabeigt Malagas rakstu sēriju, un padalīties ar pašu galveno – ko tad īsti tur darīt? Uzreiz teikšu, ka mēs neesam no tiem, kas ceļojumos daudz braukā apkārt. Lai gan nav tā, ka negribētu, mēs ņemam vērā bērnu izturību un mocīt viņus garākos pārbraucienos...
Nu jau pagājis mēnesis kopš devāmies uz Malagu! Pēdējais laiks par to uzrakstīt vairāk. Malagā ir forši – ir mierīgi, ir garšīgi, ir draudzīgi – nu kā jau Spānijas Dienvidos! Par to, ko tur darījām, un ko ieteiktu darīt citiem, kas uz Malagu plāno doties...
Pulkstenis pusē pusnakts (Latvijā par stundu vēlāks), un mēs atrodamies kaut kur gaisā. Toms un bērni guļ. Es vienīgā – skatos un vēroju, lai gan pēc mirkļa vēl vēlējos iemigt viņu vietā. Domāju, nevienam no jums nav sveša tā sajūta, ka tad, kad beidzot...
Vai es gaidu ceļojumus, lai atpūstos? Pēdējos piecus gadus – īsti nē. Lai gan divos no tiem esmu devusies bez bērniem, un tā tiešām bija vislabākā atpūta manā “mammas mūžā”, pārsvarā ceļojumos esam devušies kopā – un, diemžēl vai par laimi, tā nav gluži...
Aiz loga tik lietains un drūms, ka tā vien gribas domāt par brīvdienām kādā siltākā zemē. Lai gan parasti dodamies brīvdienās oktobrī – skolēnu brīvlaikā, šoreiz tās esam pārcēluši uz mums neierastu laiku – pašu decembra sākumu. Šī būs pēdējā iespēja Tomam sasmelties spēkus...
